Suņu CV

ESPRIT
Esmu skaistuma karaliene Esprit jeb Dūda. Pati sevi esmu iecēlusi šajā statusā. Un pašai par to prieks un lepnums. Man ļoti patīk cilvēki, bet nepatīk, ja viņi bužina citus suņus, nevis mani. Zinu jau zinu, ka jums ļoti patiks piemīlīgā Honda vai bučmūle Habibi, bet… Esmu pateikusi, ka man viņas ne visai patīk. Un pavisam man nepatīk kareivīgā Blue Berry un bailīgā Marija. Puišu kompānijā gan man patīk atrasties. Un audzināt viņus. Man ļoti pietrūkst brāļa Caruso. Jo mēs bijām īpaši. Pajautājiet saimniecēm, viņas pastāstīs, kā es nokodu brālim auss galu 😉
EMIS jeb EMINENCE GREY
Sveiki, esmu neatkarīgais romantiķis Emis. Pelēks kā meža vilks. Kad piedzimu, mani nosauca par Punktiņu, jo manu rozā degungalu rotāja melns punktiņš. Bet paaugoties tas pazuda, un es ieguvu “pelēkā kardināla” vārdu.
Nu jūtos jau ļoti dzīves pieredzējis, nekur nesteidzos, baudu savas vecumdienas laiskojoties un gaidot brokastis un vakariņas. Vēl mans uzdevums ir pieskatīt Frekki. Lai nesaceras, ka te ir baigais džeks.
HONDA
Man šķiet, ka šajā haskiju saimē esmu viena no visīpašākajām. Pirmkārt, biju pirmais līdersuns pajūgā. Maza auguma, bet ļoti gudra. Klausu visām komandām. Nu… gandrīz visām. Otrkārt, man laikam ir vislielākais cilvēku fanu pulks. Man labāk patīk atrasties cilvēku sabiedrībā, nevis spēlēties kopā ar brāli Hilux vai sīko Vendy.
HILUX
Esmu rudais čempiņš Hilux, jo joprojām esmu ātrākais no H paaudzes bērniem un aktīvi piedalos treniņos. Ar manis nopelnītajām godalgām saimnieces lai neaizmirst Jūs iepazīstināt. To ir daudz.
Esmu no mammas Vulfas mantojis neatkarību, un man ne vienmēr patīk doties rokās un būt tik piemīlīgam kā Honda. Es izvērtēju, kurš man patīk un kurš nē.
Ja atbrauskiet ciemos lietainā dienā, iespējams, mani neredzēsiet, jo tad es nelienu no būdas ārā. Saslapināšu vēl savu skaisto rudo kažoku…
HABIBI
Esmu vienīgā šajā ģimenē, kas nes mammas Vulfas melnbalto krāsu. Un tāpēc vien esmu īpaša. Ja māsa Honda Jums ir sastāstījusi, kāda viņa ir cilvēku favorīte, lai nemaz nelielas, jo, ja viesiem jāizvēlas, ar ko kopā iet uz mežu, pirmo izvēlas mani. Esmu parasti ļoti dzīvespriecīga, dodu bučas, bet, ja enerģiskā Blue Berry vai Marija grib sākt strīdu, esmu gatava sevi aizstāvēt.
FREKKIS
Esmu zilacainais zviedru princis Frekkis. Ierados pie Vulfas kundzes pirms vairākiem gadiem un paliku te uz dzīvi. Sākumā bija, kā bija… Bet saimnieces pret mani ir tik mīļas.
Esmu šeit ieradies, lai visi uzzinātu par sporta līnijas Sibīrijas haskijiem, kas dienā var noskriet 100 kilometru. Jā, man ir liela sacensību pieredze, bet nu baudu savas vecumdienas ģimenes lokā un raugoties, lai pelēkais Emis man liek mieru.
MARIJA
Es Latvijā ierados kopā ar Frekki. Mums abiem iejusties svešā valstī nebija viegli. Un esmu palikusi mazliet intraverta pret svešiniekiem. Bet saimniecēm esmu liels mīļuma iemiesojums.
Esmu cītīgs darba rūķis. Ja saimniece Ilze mani nepaņem līdzi treniņā, ļoti apvainojos.
Līdzīgi kā Vulfa, lepojos ar saviem bērniem, kuri šobrīd ir galvenā sporta komanda. Mēs kopā ļoti daudzas stundas pavadām treniņos mežā. Bet mākam arī kopā atpūsties mājas dīvānā 🙂
BLUE BERRY
Dzimusi esmu šeit – pie Vulfas kundzes, bet mani vecāki – Frekkis un Marija – nāk no Zviedrijas. Bet šobrīd visi kopā mītam šeit, Garkalnē. Es gan visai bieži viesojos vecāku dzimtajā zemē Zviedrijā, jo tur vēl var riktīgi izspēlēties pa sniega kupenām un skriet, un skriet pa piesnigušajiem mežiem un kalniem.
Jā, esmu visai nepaklausīga un izlutināta. Lai mani sajūgtu un pieliktu pajūgā pie pārējiem biedriem, esmu iemanījusies ielēkt saimniecei klēpī. Bet pirms tam ilgi un dikti runājos. Uuuuu.
Draudzene Nora. Jā, esmu visiem draugs. Man tik ļoti patīk cilvēki... Un tik ļoti patīk sagaidīt, kad saimnieces paņems mani iekšā mājā. Tur varēšu visu izostīt, atrast ko gardu, pagulēt dīvānā. Nē, nedomājiet, ka esmu dīvāna suns. Esmu taču Frekka un Marijas meita. Ja mani senči ir vilkuši kamanas, man tas nav jāmāca.
NORA
Draudzene Nora. Jā, esmu visiem draugs. Man tik ļoti patīk cilvēki… Un tik ļoti patīk sagaidīt, kad saimnieces paņems mani iekšā mājā. Tur varēšu visu izostīt, atrast ko gardu, pagulēt dīvānā. Nē, nedomājiet, ka esmu dīvāna suns. Esmu taču Frekka un Marijas meita. Ja mani senči ir vilkuši kamanas, man tas nav jāmāca.
DAISY
Lielās māsas Blue Berry kopija. Bet tikai izskata ziņā. Esmu izaugusi nopietna un nosvērta. Šobrīd esmu izvēlēta par līdersuni pajūgā. Pati uz šo “amatu” nepieteiktos, citreiz nejūtos īpaši pārliecināta par savām spējām. Bet, kad saprotu, ka esmu nolikta pajūga priekšā, es ļoti koncentrējos darbam un gribu, lai saimnieces var uz mani paļauties. Runāšanu esmu mantojusi no tēta Frekka, neuzticēšanos svešiem cilvēkiem citreiz “aizņemos” no mammas Marijas.
PICCADILLY
Esmu igauņu meitene Piccadilly jeb Pika. Saimniecēm šķiet, ka es ziemā piesaukšu ļoti daudz virpuļojošu sniega piku un zemi noklās nsiegs. Un jūs jau zināt, kāpēc haskiju saimniekiem tas ir tik svarīgi.
Mani audzinātāji ir bijuši Caruso un Daisy, bet nu jau es audzinu jaunatni – mūsu jaunpienācēju Vendy. Viņa nāk no tām pašām mājām, kur dzimu es, varbūt tāpēc tik ļoti draudzējas ar mani.
Esmu maza auguma, bet ļoti strādīga. Un ļoti nepacietīga. Treniņos esmu pirmā, kas pasaka, ka pauze beigusies un skrienam tālāk. Jo man tik ļoti interesē, kas būs aiz nākamā līkuma.
VENDY
Mani atpazīsiet pēc raibajām ausīm un draiskā rakstura. Esmu jaunākā šajā haskiju ģimenē. Paldies Piccadilly, kas ar mani vēl spēlējas. Dažreiz Blue Berry ļauj sevi paņurcīt vai arī paņurca mani. Bet nopietnību mācos no Daisy, kad skrienu viņai blakus pajūgā. Es gan vēl īsti nesaprotu šīs jocīgās komandas “Džī” un “Ho”. Un ļauju, lai Daisy mani vada. Bet skriešanas azarts man ir milzīgs.
CARUSO
Esmu devies uz citiem medību laukiem, bet stāsts par Vulfas kundzes suņiem nevar iztikt bez manis. Biju galvenais voljēra boss. Rudais čīkstulis un memes dēliņs Caruso. Ilzes mīlulis un luteklis. Tieši es biju tas, kurš no mūsu saimes aktīvi sāka nodarboties ar kamanu suņu sportu. Mans milzīgais kauss tam vienmēr paliks apliecinājums. Es audzināju visus jaunpienācējus mūsu saimē. Pamazām viņus pieņēmu. Dauzījos ar sīko Piccadilly, ļāvu visu laiku bāzties sev virsū Vendy. Bet pavisam svešiniekus necietu ne acu galā. Tie mūsu sētā ienākt nevarēja. Raudāju, ja man bija jāpaliek mājās, kamēr pārējie devās treniņā. Biju ļoti emocionāls un īpašs. Un tāds arī palikšu.